Bākas

Sūrupi aizmugurējā bāka

Koordinātes: 59°27.813' N/24°22.818' E
Gaismas sektors: balts 0° - 360°
Celtniecības un rekonstrukcijas gads: 1760; 1951;1998
Gaismas redzamība: 12 jūdzes (19,3 kilometri)
Bākas augstums no pamatiem: 22 metri
Gaismas augstums virs jūras līmeņa: 68 metri
Gaismas raksturojums: 15 s (1.5+4.5+4.5+4.5)

1759.g. kontra-admirālis Mordinovs piedāvāja Admirālijas kolēģijai uzbūvēt Sūrupi pussalā bāku. 1760.g. tā uzsāka savu darbību, visticamākais, ar uguns gaismu. 19.gs. beigās bākas kompleksā tika uzbūvēta dzīvojamā māja, sauna, eļļas uzglabāšanas kambaris, pagrabs un šķūnis. Stacijai apkārt atradās augsta koka sēta uz kaļķakmens pamatiem. 2.pasaules karā vāciešu atkāpšanās laikā tika iznīcināta bākas uzrauga dzīvojamā māja. Pati bāka izvairījās no tāda likteņa, tomēr tai bija nepieciešama pamatīga atjaunošana.

1951.g. bāka tika atjaunota 22 metru augstumā un ar nelielām struktūras izmaiņām. Iznīcinātās dzīvojamās mājas vietā tika uzcelta jauna, tapa arī ģenerātora ēka. 1998.g. bāka ieguva jaunu apgaismes telpu ar modernizētu apgaismojuma aparatūru. 2011.g. uz jumta virs apgaismes istabas tika uzstādīts jauns LED apgaismojums. Gaismas augstums virs jūras līmeņa tika palielināts par 2 metriem un ieviesta 360 grādu redzamība.

Sūrupi priekšējā bāka

Koordinātes: 59°28.300' N/24°24.993' E
Gaismas sektors: balts 242.5° - 250.5°
Celtniecības un rekonstrukcijas gads: 1859; 1885;1998
Gaismas redzamība: 11 jūdzes (17,7 kilometri)
Bākas augstums no pamatiem: 15 metri
Gaismas augstums virs jūras līmeņa: 18 metri
Gaismas raksturojums: 3s (1.5+1.5)

19.gs. vidū jūras braucēji pastāvīgi sūdzējās par slikto navigācijas aprīkojumu Krievijas ūdeņos. 1859.g. 2245 metru attālumā no Sūrupi aizmugurējās bākas tika uzbūvēta koka bāka. Kopā ar aizmugurējo akmens bāku tās abas veidoja 246,5⁰ aptvērumu, kas norāda izbraukšanu no Tallinas līča starp Naisāres un Vahemadal salu, virzienā uz rietumiem uz Somijas līci. 1863.g. austrumu sienu nokrāsoja baltā krāsā, malas un aizmugurējā siena tika krāsotas dzeltenas un jumts – sarkanā krāsā. Uzrauga dzīvojamā ēka, šķūnis un aka tika uzbūvētas blakus bākai.

1888.g. aizsargārklājums tika atjaunots un malas tika nokrāsotas baltā krāsā. Kompleksam tika pievienota petrolejas uzglabāšanas ēka. 1911.g. tika uzbūvēta jauna koka ēka. 1967.g. bākai tika pieslēgta elektrība un to sinhronizēja ar aizmugurējo, augstāko bāku. 1998.g. priekšējā Sūrupi bāka tika atjaunota. Sūrupi priekšējā bāka ir viena no simts uz šo brīdi strādājošajām vēsturiskajām bākām Starptautiskās Jūras Navigācijas līdzekļu un Bāku Administrāciju asociācijas sastāvā (IALA). Viss Sūrupi bāku komplekss atrodas Igaunijas valsts aizsardzībā kā kultūras mantojums.

Sūrupi miglas sirēnu stacija un pilotu iecirknis

Ziemas un pavasara naktīs Igaunijas jūras ūdeņos bieži veidojas migla. Sliktas redzamības vai miglas apstākļos jūrasbraucēji tika brīdināti par bīstamību un tiem palīdzēja atrast ceļu ar miglas signāliem. Bākas darbinieki lietoja zvanu ar konkrētiem intervāliem. Vēlākos gados jau tika ierīkota sirēna. No Sūrupi aizmugurējās bākas kontrolēja priekšējās bākas un Ninamā sirēnu staciju, kas atradās uz Ninamā zemesraga, 1500 metru no aizmugurējās bākas un kur atradās 1898.g. uzbūvētais sirēnu stacijas un servisa ēku komplekss. Uz šodienu no šī kompleksa palikusi sirēnu ēka, dzīvojamā māja, sauna, noliecies masts no nautofona jeb elektriski darbināmas miglas brīdināšanas taures. Ar katru gadu vētrainā jūra plosa Ninamā zemesragu un vēsturiskais komplekss ir lemts iznīcībai.

Pirms 2.pasaules kara Pētera Lielā Flotes cietokšņa krasta divīzijas virsnieku kazino ēkā atradās pilotu iecirknis, kur palīdzēja pārsvarā kuģiem, kas ienāca Tallinas ostās. Pilotu iecirkņa piestātne atradās uz ziemeļuaustrumiem no aizmugurējās bākas. Novērošanas punkts bija aizmugurējā bākā.

1918.g. Igaunijas Republika no kara mantoja piekrastes ūdeņus ar mīnu laukiem, no kuriem tikai šaurs kuģošanas ceļš bija brīvs no mīnām. Bez pilota palīdzības šie ūdeņi bija neizbraucami. Pilotu pienākumus pildīja pilotu iecirknis, bāka un zīmes jūrā. Pēc Kara par neatkarību valsts pilotu pozīcijas tika likvidētas un to vietā pieņēma privātos pilotus. 1922.g. Tallinā tika nodibināta Sūrupi Jūras pilotu biedrība. 1926.g. tai tika mainīts nosaukums uz Igaunijas Pilotu biedrība. 1934.g. piloti pārsvarā atradās Sūrupi pilotu iecirknī, kurš bija netālu no Pētera Lielā Flotes cietokšņa krasta divīzijas virsnieku kazino ēkas. Kuģu piestātne atradās Rannakjūla ciematā, uz ziemeļuaustrumiem no aizmugurējās bākas. Pilots vadīja kuģi no Tallinas līdz Sūrupi bojai, kur tas izkāpa. Kad kuģis devās uz Tallinu, tas uzņēma pilotu no Pilotu iecirkņa, tas tālāk vadīja kuģi uz Tallinu. Pilotu iecirknis darbojās līdz 1940.g.